Valles kauja
Valles kauja notika Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas (Žečpospolitas) karaspēkiem. Tā risinājās 1626. gada janvārī Kurzemes un Zemgales hercogistē netālu no Valles muižas (vācu: Wallhof, tagad Valle).
1626. gada sākumā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs uzzināja, ka Lietuvas maršala Jana Staņislava Sapehas vadībā uz dienvidaustrumiem no Valles muižas tiek pulcināts liels karaspēks iebrukumam Vidzemē. Zviedri spēja mobilizēt 38 kājnieku un 24 jātnieku rotas un 7. janvārī Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valli. Polijas- Attēlā: Poļu-zviedru karš (1600-1629) Lietuvas armija nebija gaidījusi tik ātru zviedru uzbrukumu un sakārtojās aizsardzības kaujai mežā Foto/info: wiki.wallhof starp Valles un Šmīdes muižām. Zviedru jātnieki izdzina pretiniekus no meža, bet zviedru karaspēka somu jātnieki atsvieda atpakaļ uzbrūkošos poļu huzārus. Sapehas pavēle atkāpties izrādījās novēlota un atkāpšanās pārvērtās bēgšanā. Zviedri nogalināja trīs ceturdaļas poļu un lietuviešu kājnieku, bet lielākā daļa jātnieku izbēga. Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi. Pēc šīs cīņas Gustavs II Ādolfs nostiprināja savu varu Baltijā. Turpmākā karadarbība risinājās Prūsijā.
Valles kauja notika Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas (Žečpospolitas) karaspēkiem. Tā risinājās 1626. gada janvārī Kurzemes un Zemgales hercogistē netālu no Valles muižas (vācu: Wallhof, tagad Valle).
1626. gada sākumā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs uzzināja, ka Lietuvas maršala Jana Staņislava Sapehas vadībā uz dienvidaustrumiem no Valles muižas tiek pulcināts liels karaspēks iebrukumam Vidzemē. Zviedri spēja mobilizēt 38 kājnieku un 24 jātnieku rotas un 7. janvārī Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valli. Polijas- Attēlā: Poļu-zviedru karš (1600-1629) Lietuvas armija nebija gaidījusi tik ātru zviedru uzbrukumu un sakārtojās aizsardzības kaujai mežā Foto/info: wiki.wallhof starp Valles un Šmīdes muižām. Zviedru jātnieki izdzina pretiniekus no meža, bet zviedru karaspēka somu jātnieki atsvieda atpakaļ uzbrūkošos poļu huzārus. Sapehas pavēle atkāpties izrādījās novēlota un atkāpšanās pārvērtās bēgšanā. Zviedri nogalināja trīs ceturdaļas poļu un lietuviešu kājnieku, bet lielākā daļa jātnieku izbēga. Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi. Pēc šīs cīņas Gustavs II Ādolfs nostiprināja savu varu Baltijā. Turpmākā karadarbība risinājās Prūsijā.
Alfreds Amtmanis - Briedītis
Alfreds Amtmanis-Briedītis (dzimis 1885. gada 5. augustā, Vallē, miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.
Bērnību pavadīja Valles "Zvanītāju Bukās", tēvs bijis Valles luterāņu baznīcas zvaniķis. Brālis Teodors Amtmanis arī vēlāk kļuvis par aktieri.1903. gadā pirmoreiz kā aktieris uzstājās Jaunajā latviešu teātrī, kur aktieris Viļums Vēveris izdomāja viņa pseidonīmu "Briedītis". Vēlāk darbojās Apollo teātrī un Liepājas teātrī. No 1909. līdz 1912. gadam mācījās Jēkaba Dubura Latvju dramatiskajos kursos.
Pirmā pasaules kara laikā vadīja Pēterpils Latviešu teātri. LSPR laikā, kad tika nodibināts Strādnieku teātris, Alfreds Amtmanis-Briedītis bija režisors tā
Attēlā: A. Amtmaņa - Briedīša mājas "Zvanītāju Bukas" pirmajam iestudējumam (Leona Paegles luga "Augšāmcelšanās"). Vēlāk Alfreds Foto: Santa Rozēna Amtmanis-Briedītis kļuva par vienu no redzamākajiem Latvijas Nacionālā teātra aktieriem un režisoriem (izņemot periodu no 1921. līdz 1924. gadam, kad viņš darbojās Dailes teātrī).
Pēc Otrā pasaules kara Amtmanis-Briedītis turpināja darboties šajā teātrī (kas tika pārdēvēts par LPSR Valsts Drāmas teātri), un no 1944. līdz 1966. gadam bija tā galvenais režisors. Viņš saņēmis Staļina prēmijas 1948., 1950. un 1951. gadā.
No 1926. līdz 1939. gadam bija precējies ar aktrisi Antu Klints. Pēc tam ar aktrisi Valiju Amtmani (dz. Eglīti) (1904 - 1996).
Nodibināta Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmija, ko piešķir Nacionālā teātra aktieriem vai režisoriem par latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem.
Brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" Vallē ir izveidots muzejs. To atklāja 1985. gadā no jauna uzbūvētā guļbūves ēkā un ekspozīcija stāsta par A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa devumu latviešu teātra attīstībā, kā arī iepazīstina ar Valles vēsturi un kultūras tradīcijām.
Info: wiki.alfreds_amtmanis-brieditis
Alfreds Amtmanis-Briedītis (dzimis 1885. gada 5. augustā, Vallē, miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.
Bērnību pavadīja Valles "Zvanītāju Bukās", tēvs bijis Valles luterāņu baznīcas zvaniķis. Brālis Teodors Amtmanis arī vēlāk kļuvis par aktieri.1903. gadā pirmoreiz kā aktieris uzstājās Jaunajā latviešu teātrī, kur aktieris Viļums Vēveris izdomāja viņa pseidonīmu "Briedītis". Vēlāk darbojās Apollo teātrī un Liepājas teātrī. No 1909. līdz 1912. gadam mācījās Jēkaba Dubura Latvju dramatiskajos kursos.
Pirmā pasaules kara laikā vadīja Pēterpils Latviešu teātri. LSPR laikā, kad tika nodibināts Strādnieku teātris, Alfreds Amtmanis-Briedītis bija režisors tā
Attēlā: A. Amtmaņa - Briedīša mājas "Zvanītāju Bukas" pirmajam iestudējumam (Leona Paegles luga "Augšāmcelšanās"). Vēlāk Alfreds Foto: Santa Rozēna Amtmanis-Briedītis kļuva par vienu no redzamākajiem Latvijas Nacionālā teātra aktieriem un režisoriem (izņemot periodu no 1921. līdz 1924. gadam, kad viņš darbojās Dailes teātrī).
Pēc Otrā pasaules kara Amtmanis-Briedītis turpināja darboties šajā teātrī (kas tika pārdēvēts par LPSR Valsts Drāmas teātri), un no 1944. līdz 1966. gadam bija tā galvenais režisors. Viņš saņēmis Staļina prēmijas 1948., 1950. un 1951. gadā.
No 1926. līdz 1939. gadam bija precējies ar aktrisi Antu Klints. Pēc tam ar aktrisi Valiju Amtmani (dz. Eglīti) (1904 - 1996).
Nodibināta Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmija, ko piešķir Nacionālā teātra aktieriem vai režisoriem par latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem.
Brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" Vallē ir izveidots muzejs. To atklāja 1985. gadā no jauna uzbūvētā guļbūves ēkā un ekspozīcija stāsta par A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa devumu latviešu teātra attīstībā, kā arī iepazīstina ar Valles vēsturi un kultūras tradīcijām.
Info: wiki.alfreds_amtmanis-brieditis
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis (1593-1654) Dzimis 1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē, bijis vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. Savulaik viņš bijias Valles draudzes mācītājs. No 1616. gada G. Mancelis bija mācītājs Vallē latviešu draudzē, tad Sēlpilī. No 1625. gada G. Mancelis bija Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolu uzraugs. Vēlāk G. Mancelis tika iecelts par profesoru Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā un 1632. gadā - jaundibinātajā Tērbatas universitātē. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā G. Mancelis atgriezies Jelgavā, kļūdams par Frīdriha (vēlāk Jēkaba) galma mācītāju. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, lika pamatus gotiskajam rakstam (vecajai ortogrāfijai).
Attēlā: Valles luterāņu baznīcas iekštelpas
Foto/info: vecumnieki.lv
Georgs Mancelis (1593-1654) Dzimis 1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē, bijis vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. Savulaik viņš bijias Valles draudzes mācītājs. No 1616. gada G. Mancelis bija mācītājs Vallē latviešu draudzē, tad Sēlpilī. No 1625. gada G. Mancelis bija Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolu uzraugs. Vēlāk G. Mancelis tika iecelts par profesoru Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā un 1632. gadā - jaundibinātajā Tērbatas universitātē. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā G. Mancelis atgriezies Jelgavā, kļūdams par Frīdriha (vēlāk Jēkaba) galma mācītāju. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, lika pamatus gotiskajam rakstam (vecajai ortogrāfijai).
Attēlā: Valles luterāņu baznīcas iekštelpas
Foto/info: vecumnieki.lv