Ceļš līdz mūsdienām
1900. gadā vairāki šajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti Valles pagastā, šis gads arī tiek uzskatīts par Valles oficiālās rašanās gadu. 1925. gadā tas pārdēvēts par Taurkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 235,6 kvadrātkilometri. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, Valles, Gobas un Taursila ciema padomes. 1954. gadā Valles ciemam pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot Taurkalnes ciemam, bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju - Birzgales ciemam. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa Krastu ciema. 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par Valles pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vecumnieku novadā.
Attēlā: Valles luterāņu baznīca, Valles dzirnavas
Foto: vietas.lv
Info: wiki.valles_pagasts
1900. gadā vairāki šajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti Valles pagastā, šis gads arī tiek uzskatīts par Valles oficiālās rašanās gadu. 1925. gadā tas pārdēvēts par Taurkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 235,6 kvadrātkilometri. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, Valles, Gobas un Taursila ciema padomes. 1954. gadā Valles ciemam pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot Taurkalnes ciemam, bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju - Birzgales ciemam. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa Krastu ciema. 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par Valles pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vecumnieku novadā.
Attēlā: Valles luterāņu baznīca, Valles dzirnavas
Foto: vietas.lv
Info: wiki.valles_pagasts
Valle - ezers?
Pēcleduslaikmetā cauri Vallei ziemeļu virzienā tecējusi senupe, Taļķes upes pieteka - iespējams, tieši tur, kur tagadējā Vārniņa. Šai upesi savukārt bijusi samērā liela labā krasta pieteka, domājams, Zirgupīte, uz kuras 16. gs. otrajā pusē izveidota dambju sistēma, kas radīja ap 6 km garu un līdz puskilometru platu ezeru. Senupes ar ezeru rāda 16. - 18. gs. kartes.
Ezers, spriežot pēc robežām un konfigurācijas, aizņēmis vēlāko Valles purva, Sauspurva un Ērgļu purva teritorijas. Senais Valles ezers bijis tik dziļš, ka pa to varējis peldēt tā laika kuģis, gatavots no ozola dēļiem ar vara apkalumiem. Šāda kuģa fragmenti pat atrasti Ērgļu purvā 19. gs. beigās. Bez šī ezera pastāvējuši arī citi vēlāko purvu vietā bijušie ezeri.
Attēlā: purvaina vieta Vallē
Foto: Santa Rozēna Varam secināt, ka Valle būtībā reiz bijusi ūdeņiem - ezeriem, upītēm - bagāta vieta. Šiem ezeriem un tiem apkārt esošajām ūdeņainajām vietām pārpurvojoties, radušies Valles daudzie purvi. Pati Valle būtībā būvēta uz ļoti liela, nosusināta purva. Mūsdienās Vallē ir kūdras ražotne, kas darbojas kādā no Vallē esošajiem purviem.
Info: A. Zaļaiskalne, G. Viegliņa-Valliete "Valles pagasts"
Pēcleduslaikmetā cauri Vallei ziemeļu virzienā tecējusi senupe, Taļķes upes pieteka - iespējams, tieši tur, kur tagadējā Vārniņa. Šai upesi savukārt bijusi samērā liela labā krasta pieteka, domājams, Zirgupīte, uz kuras 16. gs. otrajā pusē izveidota dambju sistēma, kas radīja ap 6 km garu un līdz puskilometru platu ezeru. Senupes ar ezeru rāda 16. - 18. gs. kartes.
Ezers, spriežot pēc robežām un konfigurācijas, aizņēmis vēlāko Valles purva, Sauspurva un Ērgļu purva teritorijas. Senais Valles ezers bijis tik dziļš, ka pa to varējis peldēt tā laika kuģis, gatavots no ozola dēļiem ar vara apkalumiem. Šāda kuģa fragmenti pat atrasti Ērgļu purvā 19. gs. beigās. Bez šī ezera pastāvējuši arī citi vēlāko purvu vietā bijušie ezeri.
Attēlā: purvaina vieta Vallē
Foto: Santa Rozēna Varam secināt, ka Valle būtībā reiz bijusi ūdeņiem - ezeriem, upītēm - bagāta vieta. Šiem ezeriem un tiem apkārt esošajām ūdeņainajām vietām pārpurvojoties, radušies Valles daudzie purvi. Pati Valle būtībā būvēta uz ļoti liela, nosusināta purva. Mūsdienās Vallē ir kūdras ražotne, kas darbojas kādā no Vallē esošajiem purviem.
Info: A. Zaļaiskalne, G. Viegliņa-Valliete "Valles pagasts"