Valles luterāņu baznīca
Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā, celta par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. Tomēr evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk.
16. gs. Livonijas valsts veidojuma sabrukums izveidoja Kurzemē atšķirīgu situāciju nekā Vidzemē un Rīgā. Pēc ordeņa sabrukuma, kas notika, kad krievu karaspēks 1560.gadā pie Ērģemes sakāva ordeni, iestājās arī vispārējais sabrukums Livonijas valstu sistēmā, un 1561.gada landtāgā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers /1517-1587/ bija pirmais, kurš pasteidzās deklarēt savu padošanos Polijas ķēniņam, pretī par lēni saņemot Kurzemi kā pārmantojamo hercogisti. Līdz ar to arī visa Reformācijas gaita un norise Kurzemē gāja citādā
plūsmā un citādā virzienā. Kurzemes pirmajam hercogam Gothardam Attēlā: Valles luterāņu baznīca Ketleram piekrita uzdevums izkārtot evaņģēliskās ticības un Baznīcas Foto: Santa Rozēna lietas, tā kļūstot par īsto Kurzemes reformatoru.
Kad hercogs Gothards stājās pie Baznīcas lietu izkārtošanas, stāvoklis bija nožēlojams. Iedzīvotāji jau ilgāku laiku bija kļuvuši evaņģēliski, latvieši – pa pusei evaņģēliski, pa pusei pagāniski, trūka mācītāju, baznīcu ēkas bija sabrukušas, lietojamas baznīcēkas bijušas tikai pāris vietās: Jelgavā, Kuldīgā, Bauskā.
Šajā laikā arī meklējami Valles ev. lut. baznīcas ēkas un draudzes pirmsākumi. Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Henrihs Mollerijs (Henricus Mollerius1656 – 1616). Savulaik Valles draudzes mācītājs ir bijis Georgs Mancelis (1593 - 1654) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699-1670. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģērboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Piecdesmit gadu laikā vizitācijas komisijas vairākkārt atzīmējušas, ka koka baznīca ar salmu jumtu ir sliktā stāvoklī. 1753. g. konstatēts, ka koka baznīca pēc remonta ir diezgan labā stāvoklī, tai ir salmu jumts un tornītis.
Visus agrākos gadsimtus sabiedriskās dzīves un kultūras centrs ir bijusi vietējā baznīca un draudze. Patreizējā Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā. Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895.gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts.
1964.g. draudze bija spiesta atteikties no baznīcas augsto nodokļu dēļ. Pamesto dievnamu izdemolēja un izdedzināja. 1976. gadā no baznīcas izvāca pēdējās iekārtas paliekas. 80-to gadu vidū ap baznīcas ēku sākās rosība. Sākoties atmodas laikam tika nolemts baznīcu atjaunot. Ar kopsaimniecības priekšsēdētāja Jāņa Elkšņa un ciema padomes izpildkomitejas atbalstu baznīcai tika uzlikts jauns azbestcementa jumts, atjaunoti logi, koka sijas un sakristeja; ielieta asfalta grīda, ielikts zvans un pagaidu altāris.
Pēc 1995. g. 22. jūlija vētras draudze atjaunoja baznīcas jumtu un uzlika krustu torņa smailē. 2000. gadā pateicoties draudzes priekšnieces Ritas Pastares iniciatīvai un vadībai, motivējot Valles sabiedrību, tika sākti baznīcas iekšdarbi. R. Pastare sazinājās ar Amatniecības vidusskolas pasniedzējiem un māksliniekiem Arvīdu Verzu un Maiju Avotu. Tā tapa Valles baznīcas iekšējais interjers.
Baznīcas draudzes telpā un altārī ir viena no greznākajām un iespaidīgākajām pēckara gados izgatavotām baznīcu iekārtām. Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu, Arvīda Verzas vadībā veidotai, vienotā stilistikā darinātajai iekārtai ir romānikas mākslai raksturīgās formas. Smagnējās kolonnas ar kubveida kapiteļiem, kas balsta pusloka arkas, ir kā agrīnās viduslaiku sakrālās arhitektūras reminiscences.
Atjaunotās baznīcas neoromāniskais stils savijas ar mūsdienīgiem akcentiem. Izveidotas masīvas kolonnas un balkona margas, balto solu galus rotā rozetes un palmetes vijumi. Ģirta Baloža un Roberta Vuža gleznotajā altārgleznā attēlota Kristus Debesbraukšanas diena. Kā parafrāze par tautas mākslu veidoti 4 kroņlukturi, kas, līdzīgi Austras kokam, simbolizē koncentrētu pasaules modeli. Pie baznīcas uzstādīts Astras Ratkevičas veidotais keramikas objekts ,,Kardiogramma plus’’, kurā attēloti 4 ticību apļi.
2001. g. 24. jūnijā arhibīskaps J. Vanags iesvētīja jaunbūvēto iekārtu.
2010. gadā uzlikts jauns jumta segums, tomēr joprojām nepieciešama torņa restaurācija.
Par zvaniķi baznīcā strādājis aktieru brāļu Amtmaņu tēvs.
Info: vecumnieki.lv
Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā, celta par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. Tomēr evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk.
16. gs. Livonijas valsts veidojuma sabrukums izveidoja Kurzemē atšķirīgu situāciju nekā Vidzemē un Rīgā. Pēc ordeņa sabrukuma, kas notika, kad krievu karaspēks 1560.gadā pie Ērģemes sakāva ordeni, iestājās arī vispārējais sabrukums Livonijas valstu sistēmā, un 1561.gada landtāgā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers /1517-1587/ bija pirmais, kurš pasteidzās deklarēt savu padošanos Polijas ķēniņam, pretī par lēni saņemot Kurzemi kā pārmantojamo hercogisti. Līdz ar to arī visa Reformācijas gaita un norise Kurzemē gāja citādā
plūsmā un citādā virzienā. Kurzemes pirmajam hercogam Gothardam Attēlā: Valles luterāņu baznīca Ketleram piekrita uzdevums izkārtot evaņģēliskās ticības un Baznīcas Foto: Santa Rozēna lietas, tā kļūstot par īsto Kurzemes reformatoru.
Kad hercogs Gothards stājās pie Baznīcas lietu izkārtošanas, stāvoklis bija nožēlojams. Iedzīvotāji jau ilgāku laiku bija kļuvuši evaņģēliski, latvieši – pa pusei evaņģēliski, pa pusei pagāniski, trūka mācītāju, baznīcu ēkas bija sabrukušas, lietojamas baznīcēkas bijušas tikai pāris vietās: Jelgavā, Kuldīgā, Bauskā.
Šajā laikā arī meklējami Valles ev. lut. baznīcas ēkas un draudzes pirmsākumi. Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Henrihs Mollerijs (Henricus Mollerius1656 – 1616). Savulaik Valles draudzes mācītājs ir bijis Georgs Mancelis (1593 - 1654) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699-1670. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģērboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Piecdesmit gadu laikā vizitācijas komisijas vairākkārt atzīmējušas, ka koka baznīca ar salmu jumtu ir sliktā stāvoklī. 1753. g. konstatēts, ka koka baznīca pēc remonta ir diezgan labā stāvoklī, tai ir salmu jumts un tornītis.
Visus agrākos gadsimtus sabiedriskās dzīves un kultūras centrs ir bijusi vietējā baznīca un draudze. Patreizējā Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā. Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895.gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts.
1964.g. draudze bija spiesta atteikties no baznīcas augsto nodokļu dēļ. Pamesto dievnamu izdemolēja un izdedzināja. 1976. gadā no baznīcas izvāca pēdējās iekārtas paliekas. 80-to gadu vidū ap baznīcas ēku sākās rosība. Sākoties atmodas laikam tika nolemts baznīcu atjaunot. Ar kopsaimniecības priekšsēdētāja Jāņa Elkšņa un ciema padomes izpildkomitejas atbalstu baznīcai tika uzlikts jauns azbestcementa jumts, atjaunoti logi, koka sijas un sakristeja; ielieta asfalta grīda, ielikts zvans un pagaidu altāris.
Pēc 1995. g. 22. jūlija vētras draudze atjaunoja baznīcas jumtu un uzlika krustu torņa smailē. 2000. gadā pateicoties draudzes priekšnieces Ritas Pastares iniciatīvai un vadībai, motivējot Valles sabiedrību, tika sākti baznīcas iekšdarbi. R. Pastare sazinājās ar Amatniecības vidusskolas pasniedzējiem un māksliniekiem Arvīdu Verzu un Maiju Avotu. Tā tapa Valles baznīcas iekšējais interjers.
Baznīcas draudzes telpā un altārī ir viena no greznākajām un iespaidīgākajām pēckara gados izgatavotām baznīcu iekārtām. Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu, Arvīda Verzas vadībā veidotai, vienotā stilistikā darinātajai iekārtai ir romānikas mākslai raksturīgās formas. Smagnējās kolonnas ar kubveida kapiteļiem, kas balsta pusloka arkas, ir kā agrīnās viduslaiku sakrālās arhitektūras reminiscences.
Atjaunotās baznīcas neoromāniskais stils savijas ar mūsdienīgiem akcentiem. Izveidotas masīvas kolonnas un balkona margas, balto solu galus rotā rozetes un palmetes vijumi. Ģirta Baloža un Roberta Vuža gleznotajā altārgleznā attēlota Kristus Debesbraukšanas diena. Kā parafrāze par tautas mākslu veidoti 4 kroņlukturi, kas, līdzīgi Austras kokam, simbolizē koncentrētu pasaules modeli. Pie baznīcas uzstādīts Astras Ratkevičas veidotais keramikas objekts ,,Kardiogramma plus’’, kurā attēloti 4 ticību apļi.
2001. g. 24. jūnijā arhibīskaps J. Vanags iesvētīja jaunbūvēto iekārtu.
2010. gadā uzlikts jauns jumta segums, tomēr joprojām nepieciešama torņa restaurācija.
Par zvaniķi baznīcā strādājis aktieru brāļu Amtmaņu tēvs.
Info: vecumnieki.lv
Kādreizējais Kultūras nams
Senais Valles Kultūras nams atrodas tā sauktajā vecajā centrā, kur kādreiz koncentrējās lielākā daļa Valles iedzīvotāju. Vēlāk tika uzceltas vairākas daudzstāvu mājas un uz šejieni arī pārcēlās centrs.
Kultūras nams reiz bijis Valles Kultūras centrs, vieta, ar ko lepoties, līdz to skāra postošs ugunsgrēks. Ēka vairs netika restaurēta, droši vien tāpēc, ka vairs nebija vērts to darīt dēļ bojājumiem. Tagad no Kultūras nama pāri palikušas vien kokiem noaugušas drupas.
Attēlā: Valles Kultūras nama drupas
Foto/info: Santa Rozēna
Senais Valles Kultūras nams atrodas tā sauktajā vecajā centrā, kur kādreiz koncentrējās lielākā daļa Valles iedzīvotāju. Vēlāk tika uzceltas vairākas daudzstāvu mājas un uz šejieni arī pārcēlās centrs.
Kultūras nams reiz bijis Valles Kultūras centrs, vieta, ar ko lepoties, līdz to skāra postošs ugunsgrēks. Ēka vairs netika restaurēta, droši vien tāpēc, ka vairs nebija vērts to darīt dēļ bojājumiem. Tagad no Kultūras nama pāri palikušas vien kokiem noaugušas drupas.
Attēlā: Valles Kultūras nama drupas
Foto/info: Santa Rozēna
Vecās dzirnavas
Reiz Vallē bijušas dzirnavas, tās bieži var redzēt vecajos attēlos, īpaši Valles luterāņu baznīcas fonā. Tās atradās netālu no tagad Vallē esošā veikala "Elvi", šūpoļu vietā.
Viss, kas mūsdienās palicis redzams no šīm senajām dzirnavām, ir divi apsūnojuši dzirnakmeņi lauka vidū.
Attēlā: dzirnakmens no kādreizējām dzirnavām
Foto/info: Santa Rozēna
Reiz Vallē bijušas dzirnavas, tās bieži var redzēt vecajos attēlos, īpaši Valles luterāņu baznīcas fonā. Tās atradās netālu no tagad Vallē esošā veikala "Elvi", šūpoļu vietā.
Viss, kas mūsdienās palicis redzams no šīm senajām dzirnavām, ir divi apsūnojuši dzirnakmeņi lauka vidū.
Attēlā: dzirnakmens no kādreizējām dzirnavām
Foto/info: Santa Rozēna